Cilvēkiem ir raksturīgas aizraušanās – to skaitā ar dažādiem ārstēšanās veidiem. Ir kategorija ļaužu, kas, meklējot panaceju, gatavi izmēģināt visu pēc kārtas, un, ja kāda ārstniecības metode, viņuprāt, vēlamo efektu nedod, tā žigli vien tiek nomainīta ar citu.
Pašlaik kaut ko līdzīgu piedzīvo ārstēšanās ar dēlēm jeb hirudoterapija. Tās piekritēji visādi cenšas pārliecināt pārējos par šīs metodes universālumu un drošumu, un tās vienkāršumu un pieejamību. Īsāk sakot – ņem medicīnisko dēli un liec klāt, kur vien vēlies…
Taču tā nav. Pirmkārt, nedrīkst aizmirst medicīnas pamatprincipu: nenodari ļaunu! Tas tikai tā šķiet, ka hirudoterapija ir elementāra un nekādas īpašās zināšanas tās praktizēšanai nav nepieciešamas.
Medicīnā ir tāds jēdziens – farmakoloģiskā stimula deva. Tā ir optimālā medicīniskās iejaukšanās “porcija” jeb pakāpe, no kuras ārsti gaida adekvātu organisma reakciju.
Hirudoterapijā šī deva reglamentē pielikto dēļu daudzumu, kuru optimālais skaits lokālai iedarbībai ir 3–5 dēles. Savukārt atsevišķos gadījumos to skaitu var palielināt līdz pat desmit (bet ne vairāk!).
Būtība ir tāda, ka līdz pilnīgam piesātinājumam dēle izsūc 5–10 ml asiņu, bet pēc procedūras no rētas izdalās vēl 25–30 ml; tas jāņem vērā, jo asins zaudējums nedrīkstētu būt lielāks par 200–250 mililitriem.
Galvas apvidū, lai nenodarītu kaitējumu asins piegādei galvas smadzenēm, drīkst pielikt trīs, augstākais četras dēles. Starp citu, nereti pilnīgi pietiek ar vienu dēli, bet tikai tad, ja tā piesūcināta noteiktā aktīvā punkta vietā, nevis pēc principa “kur pagadās”.
Iespējams, daudzi to nezina, taču arī hirudoterapijai ir blaknes un pēc seansa iespējami sarežģījumi. Visbiežāk mēdz būt limfmezglu palielināšanās netālu no vietas, kur pieliktas dēles.
Šajā gadījumā bez papildu ārstēšanās var iztikt, toties, ja vienlaikus paaugstinājusies arī ķermeņa temperatūra, ārsts noteikti izrakstīs antibiotikas. Var tikt novērotas arī alerģiskas reakcijas – no vieglas zosādas, nenozīmīga uztūkuma un apsārtuma brūces apvidū līdz izsitumiem, paaugstinātai ķermeņa temperatūrai un vispārējam nespēkam.
Vēl nedrīkst aizmirst, ka hirudoterapija nebūt nav piemērojama visiem. Dēles, piemēram, nedrīkst izmantot cilvēkiem, kas slimo ar hemofiliju (sliktu asinsreci), bet pacientiem ar pazeminātu asinsspiedienu, anēmiju un noslieci uz alerģiskām reakcijām ārsts vispirms izsvērs iespējamo risku un šīs metodes lietderību. Savukārt grūtniecēm hirudoterapija spējīga izraisīt spontāno abortu.